...
Show More
Pēc maniem novērojumiem, vēsturiskie romāni dalās divās daļās: tādi, kuri literatūras labā pielāgo vēsturiskos faktus stāstam vai vispār diezgan brīvi aizpilda baltos plankumus, un tādi, kas literatūru pakārto vēstures izklāstam. Šī romānu sērija viennozīmīgi upurē literatūru uz vēstures altāra :). Autore paveikusi titānisku darbu, sarakstot septiņus pamatīgi biezus romānus, kas aptver ļoti ierobežotu laikaposmu no 2. gs. p.m.ē. pašām beigām līdz 1. gs. p.m.ē. pēdējai trešdaļai. Vēstījums sadalīts romānos, un katrs it kā jau koncentrējas uz vienu galveno varoni ("Pirmais vīrs Romā" - Gajs Marijs; "Zāles vainags" - Sulla; "Fortūnas izredzētie" Cēzars un/vai Cicerons, "Cēzara sievietes" -atkal jau Cēzars), bet patiesībā visi (dzīvie) varoņi ir klātesoši visos romānos, un vēstījums hronoloģiski izseko galvenajiem notikumiem Romas dzīvē republikas norieta laikā.
Viena sižeta līnija stāsta par Romas kariem. Pirmajās grāmatās tie ir kari pret ģermāņiem, Sabiedroto karš pret itāļu ciltīm, kas vēlas kļūt par pilntiesīgiem Romas pilsoņiem, ieskicēta karadarbība Āfrikā (ar numīdiešiem) un austrumos (ar Pontas ķēniņu Mitridatu un viņa znotu - Armēnijas ķēniņu Tigranu). Tāpat aprakstīta Spartaka augšupeja un bojāeja. Šajā sakarā autore arī izvirza hipotēzi par Spartaka izcelsmi, kas gan ir spekulācija, bet godprātīgi pamatota pēcvārdā. "Cēzara sievietēs" jau nedaudz atspoguļoti Cēzara iekarojumi Gallijā un britu salās.
Otra pastāvīga sižeta līnija ļoti kolorīti attēlo politiskās cīņas senātā un tautas sapulcē. Jāatzīst, ka šīs nodaļas man šķiet vissaistošākās. Te tiešām pārskatāmi var iepazīties ar Romas politisko pārvaldi un skaļākajām lietām, intrigām, apvērsumu mēģinājumiem, tiesas prāvām, atentātiem utt. Top skaidrs, kas īsti ir pretors, konsuls, edils, prokonsuls, cenzors, tautas tribūns ko viņi katrs dara, kā tiek pārvaldītas provinces - un kā darbojas visa šī antīkās pasaules check and balance sistēma.
Trešā sižeta līnija ir sadzīviskā. Te mēs uzzinām gan par mājas sadzīvi, sieviešu ikdienu, laulībām, saimniecību, reliģiju utt.
Katras grāmatas beigās ir iespaidīgs un ļoti noderīgs glosārijs, kas tiešām palīdz lasīšanā.
"Cēzara sievietes" diemžēl šobrīd ir pēdējā latviski tulkotā grāmata. Atlikušās trīs lasīšu angliski.
Piecas zvaigznes nevaru likt, jo, kā jau rakstīju, literārās kvalitātes, ir mazliet apdalītas. Bet mazāk par četrām zvaigznēm šādam darbam arī grūti ielikt.
Mazliet vēl pažēlošos par tulkojumu. "Cēzara sievietes" ir tulkojusi cita tulkotāja - Andžela Šuvajeva. Un es nemaz nešaubos, ka viņai ir argumenti par labu viņas izvēlei dažu personvārdu tulkojumam. Bet man kā lasītājai tiešām traucē, ka pirmajos trīs romānos ir Pompejs, bet ceturtajā - Pompējs. Un tā tālāk. Ja nu tā patiešām ir tik principiāla lieta, tad vismaz prasītos priekšvārds ar skaidrojumu, kāpēc tā. Bet tas nu tā - blusas. Pamatā gribēju teikt, ka ir vērts lasīt. :)
Viena sižeta līnija stāsta par Romas kariem. Pirmajās grāmatās tie ir kari pret ģermāņiem, Sabiedroto karš pret itāļu ciltīm, kas vēlas kļūt par pilntiesīgiem Romas pilsoņiem, ieskicēta karadarbība Āfrikā (ar numīdiešiem) un austrumos (ar Pontas ķēniņu Mitridatu un viņa znotu - Armēnijas ķēniņu Tigranu). Tāpat aprakstīta Spartaka augšupeja un bojāeja. Šajā sakarā autore arī izvirza hipotēzi par Spartaka izcelsmi, kas gan ir spekulācija, bet godprātīgi pamatota pēcvārdā. "Cēzara sievietēs" jau nedaudz atspoguļoti Cēzara iekarojumi Gallijā un britu salās.
Otra pastāvīga sižeta līnija ļoti kolorīti attēlo politiskās cīņas senātā un tautas sapulcē. Jāatzīst, ka šīs nodaļas man šķiet vissaistošākās. Te tiešām pārskatāmi var iepazīties ar Romas politisko pārvaldi un skaļākajām lietām, intrigām, apvērsumu mēģinājumiem, tiesas prāvām, atentātiem utt. Top skaidrs, kas īsti ir pretors, konsuls, edils, prokonsuls, cenzors, tautas tribūns ko viņi katrs dara, kā tiek pārvaldītas provinces - un kā darbojas visa šī antīkās pasaules check and balance sistēma.
Trešā sižeta līnija ir sadzīviskā. Te mēs uzzinām gan par mājas sadzīvi, sieviešu ikdienu, laulībām, saimniecību, reliģiju utt.
Katras grāmatas beigās ir iespaidīgs un ļoti noderīgs glosārijs, kas tiešām palīdz lasīšanā.
"Cēzara sievietes" diemžēl šobrīd ir pēdējā latviski tulkotā grāmata. Atlikušās trīs lasīšu angliski.
Piecas zvaigznes nevaru likt, jo, kā jau rakstīju, literārās kvalitātes, ir mazliet apdalītas. Bet mazāk par četrām zvaigznēm šādam darbam arī grūti ielikt.
Mazliet vēl pažēlošos par tulkojumu. "Cēzara sievietes" ir tulkojusi cita tulkotāja - Andžela Šuvajeva. Un es nemaz nešaubos, ka viņai ir argumenti par labu viņas izvēlei dažu personvārdu tulkojumam. Bet man kā lasītājai tiešām traucē, ka pirmajos trīs romānos ir Pompejs, bet ceturtajā - Pompējs. Un tā tālāk. Ja nu tā patiešām ir tik principiāla lieta, tad vismaz prasītos priekšvārds ar skaidrojumu, kāpēc tā. Bet tas nu tā - blusas. Pamatā gribēju teikt, ka ir vērts lasīt. :)